Platība: 110 910 km²
Galvaspilsēta: Sofija
Ģeogrāfija: Bulgārija atrodas Eiropas dienvidaustrumu daļā, Balkānu pussalā. Ziemeļos tā robežojas ar Rumāniju, dienvidos – ar Turciju un Grieķiju, rietumos – ar Serbiju un Maķedoniju, austrumos tās krastus apskalo Melnā jūra. Saulainās piekrastes garums sastāda 378km. Melnā jūra ir tīra, mierīga un nav dziļa, sāls saturs tajā ir divas reizes mazāks nekā Vidusjūrā, nav arī plēsīgu zivju. Lielāko teritorijas daļu aizņem kalni un pakalni. Augstākā Balkānos ir Musalas virsotne (2924m). Galvenā Bulgārijas upe ir Donava, kas ir dabas veidota robeža ar Rumāniju.
Klimats: Bulgārijas klimats ir maigs, mēreni kontinentālais, uz dienvidiem pāriet Vidusjūras klimata ietekmē. Bulgārijas kūrortiem raksturīga patīkami silti laika apstākļi no pavasara līdz rudenim. Peldēšanās sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Ūdens temperatūra Melnajā jūrā vasarā sasniedz 25°С. Vidējā gaisa temperatūra maijā ir 20°С, jūnijā un septembrī 25°С, jūlijā un augustā 26-28°С.
Iedzīvotāji. Bulgārijā ir apmēram 9 miljoni iedzīvotāju. Galveno daļu sastāda bulgāri, valstī dzīvo etniskie turki (10%), kā arī armēņi, grieķi un citu tautību pārstāvji.
Valoda: Bulgāru valoda ir valsts valoda, Bulgārijā lieto kirilisko alfabētu. Valstī var sarunāties krievu, vācu, angļu un franču valodā. Latīņu burtiem ir uzrakstīti galvenie nosaukumi tūristu vajadzībām.
Reliģija: 82,6% Bulgārijas iedzīvotāju ir pareizticīgie, 12,2% – musulmaņi, 0,6% – katoļi, 0,5% -protestanti un 4,1% – citu reliģiju pārstāvji. Bulgārijas baznīcas galva ir patriarhs.
Nacionālie ēdieni. Uz bulgāru virtuvi lielu iespaidu atstājis Centrālāzijas un Vidusjūras kulināro tradīciju maisījums. Ēdienos ir daudz asu piedevu un dārzeņu. Lielākai daļai ēdienu pamatā ir gaļa. Ieteicams nogaršot gjuveču (gaļas ēdiens, gatavots ar dārzeņiem, kartupeļiem un rūgušpienu), kebabu (gaļa ar dārzeņiem), kuftetu (ceptas gaļas kotletes), miš maš (olas ar tomātiem, pipariem un brinzu), musaku (maltā gaļa ar kartupeļiem, olām un baklažāniem), sarmi (tīteņi no vīnogu vai kāpostu lapām), taratoru (rūgušpiena aukstā zupa ar gurķiem, eļļu un garšvielām) un garašu (šokolādes torte). Populāra ēdienu piedeva ir brinzas siers, pagatavots no kazas piena: kaškaval (dzeltenā brinza), banica (ar brinzu un gaļu pildīta mīkla), imambaldi (ar brinzu, gaļu un dārzeņiem pildīti baklažāni).
Alkoholiskie dzērieni: Bulgārijas vīnu ražošanai ir bagātas tradīcijas, tā ir viena no vecākajām nozarēm valstī. Vīni dalās marķētajos un kupažās, kuri tiek gatavoti, samaisot vairāku šķirņu vīnus. Suhindol apkaimē ražo arī anīsa degvīnu, kas tiek gatavots no kviešiem un anīsa eļļas.
Zelta smiltis
Zelta smiltis ir lieliski piemērots kūrorts jauniešiem. Šeit ir kazino, varietē, daudz restorānu, naktsklubu, diskotēku un veikalu. Tas ir apdzīvotākais Melnās jūras piekrastes kūrorts. Zelta smiltis atrodas 18km attālumā no Varnas. Pludmale ar smalko, dzelteno smilti stiepjas trīsarpus kilometru garumā, bet platums dažviet sasniedz 100 metrus. Jūra ir dzidra un tīra. Kūrorta teritorijā atrodas 17 baseini ar minerālūdeni un atveseļošanās centri, kuros tiek piedāvātas dažādas ārstnieciskās un atveseļošanās procedūras. Brīnišķīgais piejūras parks, zem kura kokiem ir patīkams vēsums, un lieliskās pludmales smiltis ir lieliska atpūtas vieta. Šis dabas parks ir izveidojies ilgā laika periodā bez īpašas cilvēku iejaukšanās. Zelta smiltis ir ekoloģiski tīrs kūrorts, kas saņēmis starptautisko godalgu “Zilais karogs“. Šeit ir plašs piedāvājums sporta cienītājiem: jahtas, ūdensslēpes, ūdens velosipēdi, laivas, kuteri, laivas-banāni, atklātie baseini ar minerālūdeni, tenisa korti, basketbola un rokasbumbas laukumi, boulinga zāles, zirgu izjādes un daudz citu aktivitāšu. Noteikti jāapmekle arī kūrorta akvaparks.
Saulainais krasts
Saulainais krasts ir brīnišķīga atpūtas vieta. Zelta krāsas pludmale ar smalkajām smiltīm izstiepusies 9 kilometru garumā, ar smaragdzaļu jūru un svaigu gaisu. Kūrorts atrodas Bulgārijas dienvidu daļā, līdz Varnas lidostai ir 100km. Šeit noteikti atradīsi ūdens sporta veidus savai gaumei: jahtas, vindserfings, ūdensslēpes, ātrgaitas kuteri, planieri, lieliski aprīkoti tenisa korti, tenisa skola, zirgu audzētava un izjādes skola, boulings, mini-golfa laukums un pludmales volejbols – tas viss ienesīs dažādību atpūtā. Vakaros vari doties izklaidēties uz kazino, bāriem, restorāniem, varietē un diskotēkām.
Sevišķa uzmanība kūrortā tiek pievērsta aktīvai bērnu atpūtai: tenisa korti, dažādas nodarbes sporta skolās, diennakts bērnu dārzi. Mazuļiem pastāvīgi tiek rīkoti svētki, dažādas spēles un pat bērnu diskotēkas. Sabiedriskās ēdināšanas iestādes piedāvā speciālu bērnu ēdienkarti.
Svētais Vlass
Gleznainā Melnā jūras līcī esošais nelielais zvejnieku ciematiņš nesen kā pārtapis par omulīgu mūsdienu kūrortu, kurš ir ideāli piemērots ģimenēm ar bērniem. Tas atrodas 4km attālumā no Saulainā Krasta. Kūrorta centrā atrodas neliela gājēju aleja, dažas kafejnīcas, veikali, restorāni un naktsklubi. Jaunā jahtu piestātne sadala pludmali divās daļās. Jaunajā amfiteātrī laiku pa laikam notiek dažādi gan bērniem, gan pieaugušajiem paredzēti pasākumi. Svētā Vlasa kūrorts kļuvis populārs, pateicoties šeit uzceltajām jaunajām apartamentu viesnīcām, kur katrā no tām ir baseins. Lieliska autobusu satiksme ar Saulaino krastu un vienu no apburošākajām kūrortpilsētām – Nesebru.
Svētais Konstantīns
Netālu no Varnas (10km), brīnišķīgā, zaļojošā dabas parkā ar daudziem minerālūdens avotiem atrodas kūrortu komplekss Svētais Konstantīns. Savu nosaukumu tas ir ieguvis no bijušā sieviešu klostera, no kura mūsdienās ir saglabājies tikai zvanu tornis. Leģenda vēsta, ka zem akmens plāksnes pie altāra ir avots ar svēto ūdeni. Svētais Konstantīns atrodas brīnišķīga līča stāvā krastā, uz kura smalko kvarca smilšu pludmali ved daudzās kāpnes. Daudzām kūrorta viesnīcam ir ierīkoti baseini ar dabīgo minerālūdeni. Pateicoties tuvumā esošajiem jauktajiem mežiem, klimats šeit ir salīdzinoši maigs. Vasaras sezonā no maija līdz oktobrim ir apmēram 160 saulainu dienu. Kūrorts piesaista ar savām zelta smilšu pludmalēm, maigo klimatu, minerālavotiem un mūsdienīgu infrastruktūru.
Obzora
Pilsētu savulaik dibināja grieķu jūrnieki, un senatnē to pazina ar nosaukumu Hēliopole. Atrodas 60 kilometrus uz dienvidiem no Varnas. Vēlāk Obzora kļuva par romiešu pilsētu – cietoksni, bet mūsdienās tas ir ļoti populārs Melnās jūras kūrorts ar plašu smilšu pludmali. Obzora ir mājīga pilsētiņa ar dzīvespriecīgu centru, kurā tiek piedāvātas visdažādākās izklaides iespējas, lai atvaļinājums paliktu prātā uz ilgu laiku.
